Spēle, kas atņem pēdējos spēkus. 3 stundas mokošas neziņas. Tu, cilvēks, skaties to visu jau no komandu uznāciena un lāgā netici, ka tas var izdoties.
Brazīlijas himnas laikā TV operatori rāda spēlētāju un skatītāju tuvplānus. Tas ir neaprakstāmi, cik viņi ir vienoti savās lūgšanās. Pēkšņi pieleca, ka viņu himna ir trīsdaļīga. Vispirms ir ievads - pavadījums, tad turpinās ar vārdiem un beigās viss stadions runā, izkliedz savu sakāmo bez mūzikas. Tā ir maģija, ko bez as'rām skatīties nav iespējams.
Bet spēles laikā laukumā jūtama kaut kāda nolemtība, nomāktība. Nav tā viegluma un jautrības, kad goli pretinieka vārtos birst non-stop, kad spēle rit kā viņu dzīvespriecīgais karnevāls. Nepārtraukti jādomā par to, ka līdz ar čempionāta saimnieku iespējamo neveiksmi viss tas pasākums vienkārši zaudēs krāsas un jēgu.
Tribīnēs, protams, nemitīgi tiek meklēta un foķēta arī Neymar bijusī draudzene. Brazīliete Bruna Marquezine - aktrise un modele. Ak, jaunība!
Puisim pa to laiku neiet viegli. Čīlieši draudus saprot un tur Neymar tuvumā vairākus "miesassargus" uzreiz. Ne apspēlēt, ne aizbēgt, ne uzsist pa kasti. Kā saka latvieši - Mission: Impossible.
Viss. Spēle galā, papildlaiks galā, spēlētāji viens pēc otra sen jau krīt gar zemi ar krampjiem kājās. Pendeles. Neymar sitīs un pie tam kā pēdējais - piektais. Scolari uzskata, ka 22 gadus jaunajai valsts cerībai pietiks gan aukstasinības, gan veiksmes šīs pavisam nejautrās spēles noslēgumā. Viņam taisnība. Neymar iesit, bet čīlietim Kāviņ'tursauc laimes vietā atplaiksnās vārtu stabs, - t. i. biļetes mājup.
Vēlāk rādīs otru astotdaļfināla spēli, bet jūtos tik iztukšots, ka turpmākais kļūst dziļi paralēls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru