Kāpēc futbols ... XI

Nu, viss! Jāpavelk strīpa. Vesels mēnesis uz kailiem nerviem. Cilvēka resursi tomēr nav bezgalīgi.
BRA-NED
Prieks bija redzēt, ka Neymar uz kājām. Pārvietojās uzmanīgi, toties bija klāt, lai morāli atbalstītu savu komandu. Savu smagi aplauzto komandu.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka brazīļi ir noskaņojuma cilvēki. Ja darāmo nevar paveikt pacilāti, jautri, kā spēli vai rotaļu, tad uzreiz cieš rezultāts. Tā nav kāda no Centrāleiropas futbola "mašīnām", kas kaplē, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem.

Varbūt es tribīnēs mēģināju saskatīt paša izjūtu atspulgu, bet tiešām likās, ka publikas attieksme bija: - Ja neesam pirmie, tad vienkārši paskatīsimies paši uz saviem futbola svētkiem, kaut nu visa pasaule novērtētu šo vasaru, šo atmosfēru, šo kontrastu zemi - dejojošo Brazīliju. Lai priecājas holandiešu diving virtuozs Arjen Robben, beidzot turnīru uz pozitīvas nots. Mēs savu kaunu pārdzīvosim, mūsu mīļotie spēlētāji ir gados jauni, mūsu komandu gaida lielas pārmaiņas un tūkstošiem rezervistu, kuri pagaidām pagalmos tikai ceļ putekļus.

Kaut kas sakāms arī par uzvarētājiem. GER-ARG 1:0. Vācija bija lieliska. Īstas komandas īsta spēle. Taktikas paraugstunda. Izlaist spēles beigās svaigu spēlētāju, tas nav jaunums. Bet ir milzīga atšķirība, vai pie atrisinātas spēles noguruša spēlētāja vietā izlaiž jaunu "gurķi", vai pie neatrisinātas spēles izlaiž laukumā figūru, kurai pretinieku jāpārsteidz un jāatnes uzvara. Mario Götze - tā tagad ir Vācijas jaunā un vienreizēji simpātiskā seja.

Gols kā no Pelé mācību grāmatas. Piespēle sodlaukumā no laukuma malas, bumba skrējienā tiek uzņemta uz krūtīm un, nenolaižot pie zemes, izklupienā raidīta garām vārtsargam. Punkts. Var nosusināt airus. Varoni no sirds apsveic komanda, publika, vācu tauta, prezidenti, prezidentes, Angela Merkel, kā arī modele - girlfriend Ann Kathrin Brömmel.
Un es sveicu!!! Bravo!!!
Vācija pelnīti ir labākā - dižai tautai dižs futbols.

Kāpēc futbols ... X

Pusfināls. BRA-GER
Pāris dienas pagājušas. Jāuzraksta, ja gribu būt konsekvents.
Būšu pats sev psihologs. Ko es kā "psihologs" teiktu sev - futbola līdzjutējam:

- Pirmkārt, šeit nederēs apgalvojums,

ka dalīta bēda ir pusbēda. Tas nav pierādīts. Tāpēc

vispirms nošķir savas sāpes no spēlētāju kauna un sāpēm, no viņu

ģimeņu, radu kauna un sāpēm, un no līdzjutēju miljonu kauna un sāpēm.

- Nu, nošķīru.

- Tagad pamēģini distancēties. Jā, noticis kaut kas neaptverams, kaut

kas izvarošanai rada. Bet paskaties uz to no malas. Kaut arī tas

nodarīts tev. Ja palūkosies uz to kā vērotājs, kurš savu

sirdi, dvēseli un būtību patur neskartu? Sanāk,

ka tas nodarīts tikai tavam izbāzenim.

Izdevās norobežoties?

- Nezinu. Varbūt.

- Vari rakstīt!

Komanda solījās pārspēt sevi, uzburt revolūciju savā taktikā un shēmās. Bet vai varēja to īstenot? Tas tāpat, ja plēsējam izsistu abus ilkņus. Viens ilknis - Neymar uzbrukumā, otrs - Thiago Silva aizsardzībā. Nekas nesanāk. Bez ilkņiem ne noplēst, ne nokost.

Par vienu viņiem paldies. Ciešanas bija īstas. Gan tiem, kas raudāt nespēja, gan tiem kas nokrita lūgšanās, gan raudošajiem. Šeit atkal jāpieskaras mentalitātēm. Salīdzinājumam divas spēles - 1/8 BRA-CHL un 1/2 ARG-NED. Abas beidzās ar pendelēm. BRA izdevās vinnēt, bet NED zaudēja. Pēc uzvaras vairāki brazīļi apraudājās, daži nekur citur emocijas atdzesēt nespēja, kā trenerim uz pleca.
Mentalitāte un stāžs - divas lietas, kas nosaka uzvedību ekstremālās situācijās. Speciāli noskatījos holandiešu uzvedību pēc zaudējuma. Ko es ieraudzīju? Rūdītie, pieredzējušie profesionāļi pēc zaudējuma pusfinālā izskatījās tikai domīgi. Arjen Robben pārkāpa aizsargbarjerai un piegāja pie sievas, kam puika uz rokām. Protams, puika raudāja, bet vecāki pārmija dažus vārdus un "čau". Ne miņas no tās kaisles, ar kādu viņš laukumā meta trīskāršos salto un retināja zālāju cerībā izvilināt tiesneša svilpi.
Un tad es sev uzdodu jautājumu: - Kāpēc cilvēki vispār mīl un gatavi maksāt par sportu, kino, teātri, mūziku?
Patiesu emociju dēļ. Lai paceltos pāri pelēcībai. Lai sajustu sevī ieskanamies pārdzīvojumu stīgas. Ja viņi piedalās pasākumā un pārdzīvojumu neatrod, vai vēl ļaunāk - redz kaut ko falšu, tad seko vilšanās. Atgriežoties ikdienā domā par izniekoto brīvo laiku.
Tā es to redzu.

Meu sonho não acabou ... meu sonho continua !!

My dream is not over ... my dream continues!!

Kāpēc futbols ... IX

Neymar fani pie slimnīcas un visā pasaulē tagad tver katru mediķu frāzi ar cerību, ka pāridarījums nav tik fatāls, ka šī nelaime noraktu jaunā futbolista tālākās profesionālās un tīri cilvēciskās gaitas. Šausmīgi žēl!

Tikmēr ceturtdaļfināls galā un pusfinālisti zināmi. BRA - GER, ARG - NED. Pārsteigumu nav. Liela atbildība - maz golu (5 no spēles). 3 goli 1. puslaikā, 2 - 2. puslaikā. Pēc cipariem sanāk, ka salīdzinot ar astotdaļfinālu pieaugusi tieksme spēļu likteni risināt jau pirmajā puslaikā. Kas notiek komandu griezumā pirms un pēc ceturtdaļfināla:

NED - 12   =>   NED - 12
COL - 11   =>   12

GER - 9    =>  GER - 10

BRA - 8   =>   BRA - 10
FRA - 8   =>   8

ARG - 6   =>   ARG - 7

Šīs mazās tabuliņas outsiders pietuvojušies līderim, kurš ceturtdaļfinālā, šķiet, 2 reizes uzdimdināja pa CRC vārtu pārliktni, bet 1 reizi pa stabu. Skaidri redzams, ka iesisto golu skaitīšana ir blēņošanās, jo tālāk netika COL ar otro labāko rādītāju. FRA līdz šim iesita nedaudz vairāk par ARG, bet tālāk aizgāja tieši ARG.

Un spēlētāju griezumā, atmetot vienu vārtu guvējus:

Neymar BRA, Thomas Müller GER, Lionel Messi ARG - 4

Arjen Robben NED, Robin van Persie NED - 3

Memphis Depay NED, David Luiz BRA, Mats Hummels GER - 2

Joprojām, NED komandā ir 3 veči, kas prot iesist, BRA, GER - 2, ARG - 1. Diemžēl, arī BRA palicis 1.

Kāpēc futbols ... VIII

Ceturtdaļfināls. BRA-COL 2:1
Ko lai piebilst par spēli. Neymar, protams, tika dikti uzpasēts. Taču viņš darīja milzu darbu, lai dalītu piespēles saviem cīņubiedriem. Izdevības gūt panākumus bija katram no viņiem. Veiksmes pietrūka. Taču par spēles varoņiem kļuva divi aizsardzības balsti, divi bērnības draugi Thiago Silva un David Luiz.

Svētki beigušies. Kaut kāds futbola "masu skatu loceklis" uzbruka Neymar un ar ceļgalu traumēja mugurkaulu. Tam lopam pat ir vārds - Juan Zúñiga. Nav ne jausmas, kādus uzdevumus tas risināja laukumā zaudētas spēles 86. minūtē, bet pēc šīs cūcības (varbūt misijas?) pasaules uzmanības centrā nu ir nonācis.
Vēsturē kaut kas tāds nav jaunums. Mozart un Salieri, Lenon un Chapman ... - vārdu pāri, kuri pirmie iešaujas prātā. Un, lūk! Brazīliešu tautas mīlulis un cerība - 22 gadus jaunais Neymar ... un 28 gadus vecais Juan Zúñiga no Kolumbijas, strādājošs itāliešu klubā Napoli. Talants pret agresīvu pelēcību. Tādu izturīgu, muskuļotu laukuma skraidītāju un tukša gaisa spārdītāju mēs katrā turnīrā redzam simtiem. Sevišķi noderīgi tie ir, ja vajag kādu līderi sakropļot. Vainīgo diskvalifikācija komandai skādi nenes, bet pretinieks var norakstīt visas savas ambīcijas.
Brazīliešu kapteinis Thiago Silva nav tik kategorisks:

Brazil captain Thiago Silva,

who will also miss the semi-final after being booked on Friday,

refused to blame Zuniga for the injury.

"Zuniga is not a bad guy.

But at that moment he wasn't very prudent,

he could have held up a bit, fouled in a different way."

Ja es pareizi sapratu, "nesliktajam puisim" vajadzējis būt nedaudz uzmanīgākam un nelietību pastrādāt kaut kā citādāk.

Kāpēc futbols ... VII

Astotdaļfināli beigušies. Pāris dienu pārdomām. Ja ņem tā tīri formāli, tad nekādu jaunu pārsteigumu šajā fāzē "navaid", jo sacensības turpina visi grupu uzvarētāji. Bet statistika iezīmē dažas likumsakarības. Uzkrītoši ir tas , ka no 8 spēlēm tikai 3 beidzās pamatlaikā - NED, COL, FRA. Tas liecina vai nu par līdzīgiem spēkiem, vai par piesardzību. 7 uzvarētājas atklāja rezultātu, tikai NED izdevās vinnēt kā iedzinējai. Tikai 2 uzvarētājas pretinieka vārtus atslēdza pirmajā puslaikā - BRA, COL. Pārējās otrajā puslaikā un papildlaikā. Tas atkal liecina par to, ka, kamēr ūdens mutē nesmeļas, vairums komandu riskēt nevēlas. Ir arī otrs skaidrojums. Kamēr pretinieks nav paguris, tas aizsargājas puslīdz bez kļūdām.

Man nekad nav patikusi prognozēšana. Vienmēr atceros to censoni, kurš skaļi izpaudās, visu mūžu "skaitļojot" kārtējo pasaules galu, bet beigās laikam pašam kaut kas samisējās ar dalību šajos medību laukos. Pasaulei, kura spītīgi turpināja eksistēt, tobrīd palika vieglāk.
Tāpat ir ar futbolu. Miljoniem ļautiņu mēģina saskatīt kādā no pretendentēm to zelta stīgu, kas jau šobrīd spēlē paspīd un kas ļaus tai vinnēt kausu. Vieglāk ir tiem, kas tic tikai savai komandai un bez jebkādām ierunām. Bezierunu mīlestība. 7/8 no pārējiem "stratēģiem" kļūdīsies.
Viens no rādītājiem varētu būt komandu iesistspēja. Tātad,

NED - 12

COL - 11

GER - 9

BRA - 8

FRA - 8

ARG - 6

BEL - 6

CRC - 5

Ja spēlētāju griezumā, atmetot vienu vārtu guvējus (vienu vārtu guvējiem tiek inkriminēti tikai gadījuma sakari ar pretinieka vārtiem).

James Rodríguez COL - 5

Neymar BRA, Thomas Müller GER, Lionel Messi ARG - 4

Arjen Robben NED, Robin van Persie NED, Karim Benzema FRA - 3

Memphis Depay NED, Jackson Martínez COL, Bryan Ruiz CRC - 2

Sanāk, ka NED komandā ir 3 veči, kas prot iesist, COL komandā 2, bet BRA, GER, ARG, FRA, CRC - pa vienam. BEL savdabība ir tanī, ka starp 6 vārtu autoriem neviens neatkārtojas :)

Psiholoģiski vieglāk ir tiem, kas izkrīt. Kādu brīdi pasāp pēdējais zaudējums, kāds beidz karjeru, kāds atkāpjas, kādu patriec. Un dzīvo tālāk. Bet stundām un dienām gaidīt nākošo spēli, slēpties no radiem - draugiem, "padomdevējiem", kritikas un paģērošā pūļa. Nezin, kā cilvēks to var izturēt. Šis nav sporta veids,  par kuru interesējas tikai ģimene, treneri un federācijas birokrāti. Šis ir sporta karalis, kura dēļ aizkaitinātu fanu tūkstoši demolē pilsētas un viens otra interfaces. Pat dažu labu nomaitā pa burzmu.
Pasen skatījos filmu par dažiem futbola faniem, kuri dodās no viena Eiropas gala uz otru, lai būtu klāt karsti mīļotā kluba kārtējā spēlē. Bija parādīti dažādi mazprātīgi piedzīvojumi. Bet tad viņi sastapa meiteni un viņas ģimeni, kuri bēga no īsta kara Balkānos ... Vienvārdsakot, filmas autori kinoskatītājam mēģināja ielāgot, ka ir reālas cilvēku traģēdijas un virtuālas (t.i. traģēdijas ap un iekš futbola).
Par to bija kino. Daudz domāju. Neko neizdomāju. Tikai to, ka cilvēks parasti ar savu "reālo" dzīvi ir stipri nemierā, tāpēc izmisīgi meklē iespējas no tās atslēgties, apdullināties, ienirt atkarībās, kaut kādos hobijos.
Futbols ir viena no šādām iespējām.

... piekusu ...

14.07.14. būs sevišķi interesanti šo "loģikas caureju" pārlasīt,
bet liels kauns nav sagaidāms, jo prognozējis neko neesmu :)))