ceturtdiena, 2018. gada 28. jūnijs

WC_2018 ... II

27.6.18.

Šodien liela diena. Kaut gan nē! Vakardiena arī. Jautājums pašlaik ir viens: - Kuras no pagājušā pasaule kausa favorītēm izkļūs no apakšgrupas, - kuras ne?

Vakar D grupā Argentīnai spēlē ar Nigēriju izdevās izkļūt. Par mata tiesu. Bet arī - ne bez Horvātijas palīdzības, kura pēdējā spēlē aplauza Islandi.

Bet šodien notika sensācija. Vācija tā arī neatrada sevī meistarību, lai vinnētu Dienvidkoreju. Pie 0:1 vārtsargs pat aizskrēja uzbrukumā. Rezultātā 0:2. Viens korejietis pāri visam laukumam sita uz tukšo vārtu pusi, bet otrs pamanījās aizdiebt un bumbas virzienu "uzlabot". Man pat smējiens sanāca.

Un te man ir dalītas jūtas. Jā, notiek paaudžu maiņa. Ir daudz jaunu seju. Ir savs stils, vāciskā punktualitāte, atstrādātā saspēle utt. Bet nav, kas sit vārtos!

Priekš sevis esmu noformulējis līdzjutēja būtību.
Līdzjutējs (šajā gadījumā es) dzīvo ar savu taisnīguma
izpratni: - Ja tava komanda vinnē, tad tas ir taisnīgi. Var
dzīvot tālāk ar pamatotu līdzsvaru galvā un sirdī. Ar
atvieglojumu pēc pārdzīvotā. Ja zaudē, tad tas ir
netaisnīgi. Līdzsvara nav. Atvieglojuma nav.
Dzīve turpinās ar grūtu sirdi un cerību uz
uzvaru kaut kad. Izklausās pēc
atkarības? Labi, lai būtu
atkarība.

Joprojām nevaru aizmirst Brazīlijas sagrāvi pusfinālā pirms četriem gadiem. 1:7. Savās mājās. Līdz izmisumam pazemojoši, neizskaidrojami un netaisnīgi. Četri gadi pagāja, gaidot "atsitienu". Un šodien sagaidīju. Līdzvērtīgu pazemojumu, neizpratni un asaras.

Brazīlija - Serbija. Manai komandai bija vajadzīga uzvara un tā to panāca. Neymar šoreiz neiesita, pāris iespējas gan bija.



Publiskajā telpā izskan ne mazums pārmetumu viņam par simulēšanu, par puicisku emocionalitāti, par "zīmēšanos". Atbildu. Mans elks ir labs cilvēks, labs draugs, kolektīvā jautrs, izpalīdzīgs un līdzjūtīgs. Mīl savu ģimeni, puiku, draudzeni.

Par simulēšanu. Uzskatu to par vienu no futbola (kā kontaktspēles) savdabībām. Skaidrojums ir dikti vienkāršs. Psiholoģisks spiediens uz tiesnesi. Ja spēlētājam neatlaidīgi izdodas pārliecināt tiesnesi, ka notiek pārkāpumi, - tas var izšķirt visas spēles likteni. Ar pāris dzeltenajām kartītēm var dabūt nost no laukuma svarīgu pretinieka spēlētāju. Var izpelnīties soda sitienu pretinieka vārtu tuvumā un realizēt to. Spēlētāji prot iesist pat no metriem 20 un tālāk. Protams, skatītājiem simulēšana nepatīk, viņu ir daudz un konkrēto situāciju tie redz no visām pusēm. Tāpēc beidzot futbolā ir ieviests VAR - The Video Assistant Referee system.

Par "zīmēšanos". Puisim 26 gadi. Miljonārs. Elks ne tikai brazīļiem, bet futbola līdzjutējiem vai katrā zemeslodes nostūrī. Pasaules vadošo zīmolu reklāmu seja. Draudzene - aktrise un modele. Desmitiem citu drostaliņu turpat riņķī vien spieto. Karjera pašā zenītā. Tas, ko viņš standartsituācijās spēj uzburt uz laukuma, nereti aizcērt pat elpu. Lai kritiķi sev godīgi pasaka, kurš no tiem pats spētu uzvesties rāmāk?

svētdiena, 2018. gada 10. jūnijs

WC_2018 ... I

WC - abreviatūra ar daudzām nozīmēm. Rakstīšu par saviem pārdzīvojumiem futbolā, bet tos divdomīgos divus burtus lietoju apzināti, jo uzskatu par lielu netaisnību, ka šis skaistais pasākums netika pārcelts uz normālu valsti.

Ir 10.6.18. Bet man kausa izcīņa sākās jau pirms nedēļas, kad draudzības spēlē tikās Brazīlija un Horvātija. Pa četriem gadiem nekas nav mainījies. "Slimoju" par brazīļiem un par Neymar Jr. jo īpaši.

Manu favorītu februāra beigās piemeklēja nelaime. Spēles laikā kaut kas pēdā ieplīsa,


- sekoja operācija, ģipsis, kruķi,


rehabilitācija un atgriešanās laukumā tikai tagad - jūnija sākumā. Spēlē iesaistījās 2. puslaikā, bet jau 69. minūtē visiem faniem tika apliecināts, ka aizsargus apspēlēt nav aizmirsies un ietriekt bumbu vārtos arī ne.


Pēc trīs mēnešu pacietīgas gaidīšanas ar lielu gandarījumu desmitiem reižu tinu atpakaļ un pārbaudu, vai tiešām dažos kvadrātmetros iespējams pretinieku tā "apčakarēt" :) Iespējams, - ja to dara Neymar :)

Labi, - domāju. Pēc nedēļas, t. i. šodien, draudzības spēlē ar Austriju, redzēsim, vai tā nebija nejaušība. Un ko mēs redzam:


Nabaga aizsargs tik ļoti apjūk, ka vienkārši atkrīt uz pakaļas. Man trūkst vārdu :)

Es nevaru teikt, ka ļoti sekotu citu futbola virtuozu gaitām. Es vienkārši dzīvoju ar pārliecību, ka Neymar šobrīd ir vienīgais pasaulē, kurš kaut ko tamlīdzīgu pieprot.