Paldies, Latiņ!

فتح فمك إلا إذا ما كنت سأقوله هو أكثر جمالا من الصمت

   Reverse:              If what you are going to say            Ja sakāmais

 isn't more beautiful than silence,             nav brīnišķāks par klusumu,

- keep your mouth shut down!                                      - turi muti!

Manuprāt, var apvienot :)

“You can never make the same mistake twice
because the second time you make it, it's not a mistake, it's a choice” 

/Steven Denn/

To pašu kļūdu atkārtot nevar,
jo ar katru nākošo reizi pierādās, - tas tavs ceļš

Kā es ASK.FMstos :) VII

Kā Tu cīnies pret garlaicību?

Sieviete jautā!
Garlaicība ir sinonīms tukšumam. Dzirdu kvēlu sašutumu un protestus. Nu, bet kā citādāk? Mums jau tā ir drausmīgi paveicies, ka esam piedzimuši un varam skatīt šo saulīti vaigā. Miljoniem astaino gājuši bojā, lai tikai viens, t.i. tu, iecirstos olšūnā un tālāk, kā pēc grāmatas. Dzīvīte ir tikai sērkociņa uzšķilšanās garumā. Kā tajā īsajā mirklī vēl var paspēt ieīdēties par garlaicību? Nesaprotu!
Ko dara tukšs cilvēks? Meklē kādus, no kuriem pasmelties. Padzerties. Kādu viedokli, domu vai gudrību. Vai materiālus labumus, komfortu, ērtības. Vai statusu sabiedrībā, brīvbiļetes uz augstiem saietiem. Un nebeidzamie jautājumi donoriem - sponsoriem: - Ko domā? Ko dari? Kur iesi? Kad nāksi? Ne tā mīli! Par maz! Vēl gribu! Vēl šito! Vēl to!
A tukšums nepildās. Ir tikai statuss, spožas spalvas, parpalas un dekorācijas. Un Tvaika ielas vilinājums

Ko vīrieši saprot ar vārdu „romantika”?

Viņi to saprot
kā emocionālu komfortu un labsajūtu, kas jāsagādā sievietei. Pašai sievietei piedaloties nosacīti vai pat gražojoties

Kā atšķirt labu cilvēku no slikta?

Ak, seklā, melnbaltā, bipolārā pasaulīte!
Un ko tad darīsim ar tiem pustoņiem un citām krāsām, ko darīsim ar ļaundariem, kuri mīl dzīvniekus, vai suņu saimniekiem, kuru mīluļi sakož bērnus. Ko darīsim ar bandītiem un ieroču tirgoņiem, kuri ziedo labdarībai, vai ķirurgiem, kuri no darba brīvajā laikā tirgojas ar cilvēku orgāniem. Ko darīsim ar suteneriem, kuri mīl savas sieviņas un bērneļus, visu peļņu akurāti stiepjot mājās. Kur tad lai sastop tādu viennozīmīgi labu vai nepārprotami sliktu cilvēku, lai mēģinātu atšķirt?
Mani Betrayal s1e3 varoņi, itkā zinādami, arī risina šo tēmu. Meita pārmet tēvam par cilvēku izmantošanu. Protams, tēvs meitu mīl. Un arī atbild, mīlot:
- Oh, do I know that look. So critical. So absolute. Everything's black and white, isn't it? No shades of gray for you. People are either good or they're rotten. You love or you hate.

(O, pazīstu šo skatienu. Tik kritisku. Tik absolūtu. Viss ir melns vai balts, vai ne? Pelēkās nokrāsas tev nepastāv. Cilvēki ir vai nu labi vai sabojāti. Vai nu tu mīli vai nīsti.)

Kā var Tev iepatikties?

Pirmkārt. Jāiznāk no pagrīdes

Kā es ASK.FMstos :) VI

Kāds ir visnoderīgākais padoms, kas Tev dots?

Nepārmest.
Tas, ko pārmet otram, īstenībā slēpts pašā

Kas palīdz Tev pieņemt pareizos lēmumus?

Rīts

Kāds ir Tavs ideālais dzīves stils?

Askētiskais

Kāda ir Tavas dzīves lielākā mācība?

Nepieķerties

Kāda izskatās Tava istaba?

Funkcionāli

Ko Tu dari, kad jūties vientuļi?

Būtībā visi esam vientuļi.
Un tomēr visu kaut ko darām

Par ko liecina tas, ja vīrietis met acis uz citām sievietēm,
esot kopā ar kādu?

Neko neliecina.
Tas pieder pie instinktiem, bez kuriem cilvēce neizdzīvotu. Ja kāda te iedomājas, ka viņas saprāts prevalē pār instinktiem, - tas ir blefs un pašapmāns. Pamatuzstādījums nav atcelts: - Vīrieši tiecas apsēklot pēc iespējas vairāk sieviešu, sievietes tiecas uzāķēt vispārāko no vīriešiem, dzemdēt viņa bērnus un izauklēt tos populācijas turpināšanai. Jautātāja neapzināti uzsver konkurences faktu starp sava dzimuma pārstāvēm - cīņu par vispārāko tēviņu tuvākajā apkaimē. Tēviņi arī konkurē. Ja vairāki no viņiem attiecībā pret daiļā dzimuma pārstāvi vienlaicīgi sajūt gatavību seksam, - sākas klope. Klope nav par to, - būt vai nebūt seksam, bet gan par rindas kārtību.
Ja mums nebūtu reakcijas pret otru dzimumu, mēs būtu izmiruši pāris nedēļas pēc dinozauriem. Dabā nolikts, ka vīrietis reaģē uz sievietes tuvošanos refleksi, neapzināti vērtē viņā tās pazīmes vai īpašības, kuras saista ar sievišķību. Sieviete, savukārt, vīrietim tuvojoties, var neapzināti manipulēt ar matiem, piedot gaitai vieglumu un elastību, pagriezties pret viņu vispievilcīgākajā pozā. Protams, acu kontakts, mīmika un citi knifi. Ja simts un viens apstāklis sakrīt, neapzināti var sākties aplidošana no vienas puses un pievilināšana no otras puses, - tā saucamā unisona meklēšana. Ai, man pašam jau viss palika skaidrs. Tās putas - dzimumu vienlīdzība, tuvības komercija, laulības institūts, likumu panti, reliģijas iejaukšanās utt. - tikai maskē patieso dabas kārtību un traucē tai

Kā es ASK.FMstos :) V

Kādi ir Tavi iepirkšanās paradumi?

Sieviete jautā :) Mēs, vīrieši, ...
OK, runāšu par sevi. Es nesaistu kopā vārdus "pirkt" un "paradums". Ir dažādi sadzīviski paradumi, bet kaut ko pērku tad, ja nu nekādi bez tā iztikt nevar. T.i. - faktiski, spaidu kārtā.
Vakar redzēju veikalā divas vistas iepērkamies. Atstiepušas pie kases kaut kādas parpalas - 2 eksemplārus. Rokā Ls10,- Nepietiek. "A, jūs varētu to tur pieturēt līdz rītam, šito pirkšu. Kā domā, kuru pirkt un kuru atstāt?" Otra stāv blakus, aizdot ij netaisās, vai nu nav ne graša, vai arī ieslēgusi muļķi. Kā saka: "Ja gribi pazaudēt draudzeni, aizdod viņai." Protams, visa šī ņemšanās slīkst runu plūdos, jo kopā ar kasieri viņas jau ir veselas trīs. Es ar savu priekšmetu, bez kura nu nekādi vairs nevaru iztikt, kuram man naudas pietiek, stāvu aiz viņām un knapi valdos. Zinu, ka izturēšu bez skaņas, vistas savu gadsimta darījumu bezgalīgi izstiept nejaudās, es savu priekšmetu pāris sekunžu laikā nopirkšu un visi sveiki un veseli atgriezīsies katrs savās mājās.

Ko Tev nozīmē mīlestība?

- And quite frankly, love among adults is conditional.
"We're in love, right now. Oops, you killed someone? Ok, wait a minute, that's kind of a problem for me." It's all conditional.
/Bryan Cranston/

Precīzi pateikts, kā ar pirkstu acē :)

http://www.rollingstone.com/movies/news/breaking-bad-q-a-bryan-cranston-on-walter-whites-morality-20130913

- Un, ja godīgi, mīlestība pieaugušo starpā ir nosacīta.
"Mēs patlaban mīlam! Oppā, tu kādu esi novācis? Labi, mirklīti, ... ar šo man ir zināmas problēmas." Viss ir nosacīts.

Ko sievietes saprot ar vārdu „romantika”?

Viņas saprot to kā emocionālu
komfortu un labsajūtu, ko sagādā vīrieši. Pašām sievietēm piedaloties nosacīti vai pat gražojoties.

Ko šodien ieteiksi citiem paklausīties?

http://qlenis-v.blogspot.com/2013/09/perles-gaist-pagatne-ii.html

Kā Tu rūpējies par sevi?

Azartiski

Kas Tev nozīmē visvairāk – nauda, izskats vai intelekts?

Sirdsapziņa

Kāda māksla Tev patīk?

Jebkura māksla ir meli

Kā es ASK.FMstos :) IV

Kādu Tu sevi gribētu redzēt vecumdienās?

Paskatos spogulī un redzu.
=> Seko reklāma => Esmu tonusā un formā :))

Kādēļ sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem?

Ir sekojoša teorija.
Ja cilvēki dabā un dzīvē sastop kaut ko potenciāli kaitīgu, bīstamu, tad pirmie to pārbaudīt metas vīrieši. Te ir domāta tabaka, alkohols, narkotikas, naudas rausšana, traumatisks fizisks darbs, stresu veicinošs radošs darbs, bizness un, protams, karš. Lai sievietes no tā visa neciestu un izaudzinātu pēcnācējus.

Kam ir laba humora izjūta?

O, mans mīļākais jautājums.
Humora izjūta lielākoties ir vīriešiem un ļoooti, ļoti retai sievietei. Esmu novērojis tādu faktu - cilvēki bez humora izjūtas bieži lieto plato smaidu un daudz nevietā smejas. Drošs paliek drošs. (Protams, zobiem jābūt visiem un kārtībā.)
Valters Krauze: – Es neuzticos cilvēkiem, kuri ... paši ... sāk smieties, vēl pirms stāsta. Tā nevajag darīt. Ja pēc tava stāsta kāds apsmiesies, tad tas līdzpārdzīvojums būs dubults.
Vēl ir novērots, ka īstas humora pērles spēj izdot tieši tie nīgrie, depresīvie, ciniskie un citi "negatīvie" tipāži. Dežūrsmaids un smiekli pirmāmkārtām liecina par tukšumu, nevis humora izjūtu. Ja sieviete vēlas satikt vīrieti ar humora izjūtu, tad viņa to iedomājas kā personīgās labsajūtas un emocionāla komforta uzturētāju. Tas sasniedzams ar viegli saprotamiem, sekliem, plakaniem, salkaniem komplimentiem un tādu pašu flirtu, bet ne īstu humoru.
Labam humoram ir vairāk kā viens slānis. Ir teksts, kas pats par sevi varbūt arī neko neizsaka. Un ir zemteksts - laba humora sāls. Zemteksta izlobīšana prasa piepūli, domu elastību, reakciju un tekstā minētās tēmas pārzināšanu. Cilvēki šajā ziņā ir slinki un pavirši: - Ā, teiktajā ir kaut kas aizdomīgs, bet ne acīmredzami smieklīgs. Labi, iesmiešos pāris sekundes, varbūt , ka pēc tam būs kāds skaidrojums ...

Tev parasti ir vairāk jautājumu vai atbilžu?

Ai, nu tas ir skaidrs,
jo vairāk mēs izzinām, jo vairāk jautājumu. Uz visu gatavas atbildes ir cilvēkiem, kuriem tiekšanās pēc lietu un norišu būtības traucē dzīvot, t.i. traucē apmierināt savas primitīvās vajadzības. Kā, piemēram, lupatu un tupeļu iegāde, nekustamā īpašuma iegāde un piekraušana ar dekorācijām, ieciklēšanās uz ekskluzīvas "paikas" pirkšanu un pārstrādi ...

Kam Tu gribētu uzdot anonīmu jautājumu?

Anonīmi jautāt? Tie ļautiņi,
kam varētu uzjautāt, diezin vai šeit ganās. Varbūt es nemāku viņus atrast. Bet anonīmam atbildēt ir tas pats, kas runāt ar sevi. Kaut kādiem jautājumiem, iespējams, ir kas kopīgs, tos it kā uzdod viens un tas pats cilvēks. Vienvārdsakot, esmu šīs izklaides izpētes procesā.
Nekad nepiekritīšu, ka ASK.FM var kādu iedzīt pašnāvībā, kā to šobrīd interpretē iekš GB. Viņi laikam tur ir pilnīgi neadekvāti. Drīzāk jau trāpīga atbilde var jautātāju iedzīt kapā, tāpēc labāk viņam palikt anonīmam :)

Kāda nozīme ir apģērbam?

Nekāda. Apģērbs ir dabas pārpratums.
Cilvēks piedzimst pliks. Viņš tiek ietīts, lai nenosaltu. Tai arī būtu jābūt vienīgajai lupatu izmantošanas funkcijai (labi, labi, būsim humāni, sievietes cikla noslēgumam arī jābūt aizsargātam). Bet tikko gaisa temperatūra ļauj, visiem būtu jāstaigā plikiem. Ar puķēm matos. Tad dabas ieriktētā kārtība notiktos bez pārpratumiem.
Cik neskaitāmas cīņas cilvēces vēsturē ietu secen, ja nebūtu jāņemās ap apģērbu - ko vilkt, kur ņemt, ko citi padomās, kā novilkt, kā nosargāt utt. Kāpēc cilvēki stājas nūdistos, kāpēc pliki brauc ar velo un Kuldīgā skrien pār tiltu? Tie visi ir cilvēka centieni nomest tās lupatas, justies brīvāk un dabiskāk.

Kas šodien ir modē?

"... mode ir ... perversa rotaļa
- nepiepildītu cilvēku ekshibicionistiska tīksmināšanās"
/Gundars Āboliņš/

Kā es ASK.FMstos :) III

Par ko Tev visvairāk patīk runāt?

Man ir savas domas
par dažnedažādākajām pasaules norisēm. Ja sarunas laikā man liek saprast, ka labāk būtu atgriezties "uz zemes", - priekš tā konkrētā oponenta es aizveros uz visiem laikiem. Sarunas tikai par to, ko uztver mūsu maņas - silts, auksts, gaišs, tumšs, skaists, nesmuks, nauda, manta, slimības, kurš ko teica vai sadarīja, ko ēst vai kad ēst utt. - manuprāt, nav vērtas ne nieka

Vai iespējama vienkārša draudzība starp vīrieti un sievieti?

Nu, šis

jautājums
jau ir cilāts.

"Eksperti" apgalvo, ka ne.

Ja vīrietis un sieviete

vienkārši draudzējas,

tad viens no viņiem,

varbūt pat abi, liekuļo.

Jo aiz draudzības slēpj iemīlēšanās vai iekāres stīgu. Var to atzīšanās mirkli atbīdīt cieņas vai zināmu baiļu dēļ. Bet tikpat labi tās bremzes var nenostrādāt kaut vai pēc izjusta valša vai izdzertas šampānieša glāzes. Bailes ir pamatotas, jo atpakaļceļa pie "vienkāršas draudzības" vairs nebūs. Pārbaudīts!

Ja Tev iedotu 1000 latu, lai Tu izdarītu
visnejēdzīgāko pirkumu, ko Tu iegādātos?

Nevaru nekādi piespiest
sevi domāt iracionāli. Mēģinu iedomāties kaut ko nebūt nejēdzīgu par 1000 latiem, bet domas spītīgi strādā vajadzīgu, noderīgu lietu virzienā. Ja kaut ko stulbu iedomāšos, es šo jautājumu pārstartēšu

Kādas funkcijas savā mobilajā telefonā Tu izmanto?

Tātad,
atklāšu noslēpumu :) Apmainos ar zvaniem, īsziņām un klausos mūziku

Kāds ir bijis visnopietnākais lēmums,
ko Tev nācies pieņemt?

Visai smagi
bija izvēlēties istabas čības veikalā SUPER ACTION iekš t/c AZUR

Kā Tu piepildītu savu dzīvi,
ja Tev nebūtu jādomā par karjeru?

Tieši tas arī notiek :)
Atbildēt uz ASK.FM jautājumiem nav joka lieta

Kurš bija pēdējais cilvēks, ar kuru kopā smējies?

Atkal pēdējais!
Pēdējais atnāks pie manām nāves cisām, tad arī izsmiesimies ...

Kā es ASK.FMstos :) II

Kā Tev šobrīd pietrūkst?

Nevaru saprast, ko grūtāk sameklēt
- lielo mīlu, dzīves jēgu vai skotčam galu ...

Ko pateikt Tev pietrūkst drosmes?

Rupji pasūtīt. Jo jūtu,
ka jau pēc sekundes to nožēlošu. Un, ka tas noteikti kaitēs
manam kulturāla, inteliģenta cilvēka pašvērtējumam

Kāda ir Tava neprātīgākā fantāzija?

Autonomi sasniegt Nordcapp,
Gibraltar un Ακρωτήριο Ταίναρο

Kāda ir pēdējā filma, ko noskatījies?

Filmās dzīvoju.
No turienes noskatos, kā eju uz darbu, veikalu un pārnāku atpakaļ filmā

Kas dzīvniekiem ir tāds, kā nav mums?

Bezmaksas sekss

Bez kā nav iedomājama Tava ikdiena?

Bez ģērbšanās.
Es šo to varu darīt vai nedarīt, bet iziet uz ielas plikam nav iedomājams, - savāks :)

Vai Tu tici citplanētiešiem?

Reizēm domāju par to,
ka varbūt mēs šeit esam iedēstīti. Ja tā, tad dārzniekam taču ik pa brīdim būtu jāpārbauda, kā mēs attīstāmies

Kā es ASK.FMstos :) I

Vai Tev jau ir ASK.FM iPhone aplikācija?

No APPLE man ir tikai CIDO

Kāds ir Tavs talismans?

Pats esmu talismans

Ja Tev būtu sevi jāraksturo ar vienu vārdu – kāds būtu šis vārds?

Kaķis

Kā sevi stādi priekšā iepazīstoties?

Inženieris - ekonomists :)

Par ko savā starpā runā vīrieši?

Par sievietēm, idejām, politiku,

pikantiem piedzīvojumiem. Rupjas anekdotes ir cieņā

Ko Tu ieteiktu citiem?

Mazāk trokšņot

Kas Tevi pēdējo reizi sasmīdināja?

Šī anekdote: - Kanalizācijā avārija.

Ierodas santehniķis ar mācekli. Noceļ čuguna vāku,

izrādās, aka pilna ar sūdainu zampu. Santehniķis ienirst, pēc laiciņa parādās:

"Padod atslēgu uz 24!" Atkal ienirst, iznirst: "Plaķenes!" Vēlreiz ienirst, iznirst:

"Kārtībā! Mācies, puis! Citādi visu mūžu meistariem atslēgas padosi ..."

Vai ir dzīvība aiz "kājām ejot"?

Ir. Saucās skriešana.

Iceberg redzamā daļa , piemēram, Nordea Rīgas maratons, Nike Riga Run, Zelta keda utt. vairo dalībnieku skaitu no gada uz gadu. Tas taču ir tik aizraujoši - lielā barā uzsākt skrienamo, kad sportisti vēja ātrumā izgaist aiz pirmā līkuma, kad draugi, kolēģi vai paziņas mēģina tevi noknipsēt, lai paliktu kaut kas, ko mazbērniem parādīt. Turpmākais jau kļūst stipri prozaiskāks. 5, 10 minūtes un sākas cīniņš ar sevi, ar savu nevarību, nesagatavotību un motivāciju. Lūk, kāds mani apdzen, kāds, ko vēl spēju apdzīt, kāds, kurš pārgājis soļos. Skatītāji plaukšķina, uzmundrina, bet ... Noskriets tikai kilometrs, priekšā šausmas, vēl 4 vai pat 9. Vai tiešām nebūtu prātīgāk un veselībai nekaitīgāk, - mest tam visam mieru. Ja nu sanāk tā kā Nilam. Nē! Kauns, kā nekā dalībnieka numurs uzsiets ...

OK, tās visas manas iedomas, jo publiski skrējis neesmu. Pieskaitu sevi pie iceberg neredzamās daļas. Tātad! Priekš kam? Nu, lai pārliecinātos, ka locekļi un motors vēl klausa, ka vēl varu, ka vēl dzīvs. Bez jokiem.

Bija bērnībā man draugs, uzticams, drošs un pārgalvīgs. Caurām dienām nemitīgā action. Man nereti metās bail. Viņam nekad. Droši vien piesardzīgāks biju. Esmu. Viņa vairs nav. Tagad saprotu, ka viņš jau toreiz steidza. Un brīžos, kad skrienot grūti, kad nepārvarama vēlme apstāties, es saku sev: - Tā, lupata, līdz šim skrēji par sevi, tagad vēl tikpat un vairāk - par viņu. Viņš vairs nevar, - tu vari. Par viņu!

Mans laiks ir agrumā. Trase tukša, īpaši brīvdienās, pat suņumīļi vēl nav pamodušies. Darbdienās gan dažs labs bāleliņš jau iet pie darba. Un, ja tu vienreiz šamo satiec, otrreiz, tad trešoreiz jau tāds kā pienākums :) Jo, ko tad padomās, ja manis nebūs.

Rīts dāvā smaržas. Gaiss pa nakti norimies un pievilcies ar smaržām. Pavasarī augļu koku ziedēšana smaržo, nedaudz vēlāk tikko pļauta zāle smaržo, novasarā baltie dzidrie smaržo. Pa dienu tas viss izgaiņājas, tik no rīta tiek man.

Vēl viens svarīgs moments. Redzu, tālumā kāds skrien. Tuvojas. Vīrišķis apmēram manos gados, tikai bez krekliņa. Tas, ka man ir grūti, - nav apspriežams. Bet, lūk, vēl viens, kam tiešām skrienās smagi. Kad mēs pietuvosimies, es pacelšu roku, jo darām tomēr kaut ko vienu. Un viņš paceļ roku! Ta - tap, ta - tap, ta - tap, ta ... tap, tap, tap, tap ... Atkal paliek tikai mani "tap". Reiz skrēja pretī stalta sieviete savos gados. Padomāju, - ārzemniece. Tik neparasti tas bija. Paceļu roku, viņa paceļ, acis atsilst. Jauki ... Vēl gadījums nesen. Skrien pretī dāma no tām mīkstajām, tā lēnām, prātīgi. Un runā pa telefonu! Saruna beidzas, gadget tiek noglabāts treniņjakas kabatā. Brīdī, kad esam blakus, redzu, - lūpas ciet. Man mute līdz ausīm, skābekļa badā kampjot gaisu, viņai ciet. Kā to skrienot var dabūt gatavu :)  Ja skrien pretī pārstāvis no jaunatnes, es kļūstu tāds nedaudz rezervēts. Kāpēc? Nu, tās tomēr ir dažādas koncepcijas. Par to gados jauno "dipadu - dapadu" esmu apmēram divreiz vecāks. Man nav ne jausmas, ne daļas, vai viņš skries manos gados. Jaunībā mēs visi bijām sprigani, enerģija gāzās pāri malām. Visu vajadzēja izmēģināt, lai tās būtu sporta spēles, peldēšana, velo, slidas, pārgājieni, negulētas naktis, normatīvi seksodromā, paredzami zaudētas cīņas ar nikotīnu un zaļo pūķi ... Bet tad ar gadiem kaut kā iesīkstam, ieslīgstam slinkumā, liekajā svarā un arī visādās kaitēs. Ja tādam vīrieša gabalam, kurš regulāri draugos ar alu un uzaudzējis kārtīgu vēderu, vajadzētu noskriet kaut vai kilometru, diez vai bez "ātrajiem" un katafalka būtu līdzēts.

Trakums ir, kad jaunieši slāj mājās no klubiem. Apdulluši, pārsātināti. Mana diena mundri sākas, viņiem iepriekšējā vēl nav pārtrūkusi. Kāds man kaut ko uzsauc. Labāk nereaģēt. Pārītis atsēžas uz soliņa šonakt uzplaukušās jūtas pārbaudīt, strings vien pazib. Mjā, mums laukos meičas auga kautrīgākas, apģērbtākas lai. Vēl divi citi sabārušies. Viņš pārdzertā izmisumā nostājies pie margām, mūsējā skaistule lauzītā angļu valodā mēģina vest pie prāta. Tap, tap, tap, tap ... atrisinājums nezināms. Kaut gan ziņās neparādījās, ka tajā rītā kāds būtu ieplēsis Daugavā.

Gadījās reiz mīkla. Mētājās pudeles korķis. Tas ar zobiņiem. Iekšā kaut kas līdzīgs "Rudens" konfekšu papīrītim iemīcīts. Nolieku pa mēmajiem, paceļu, - korķī piečuks ... Īsta mīkla.

Vispār sāls šajā visā ir sekojoša. Kad ir izturēts līdz galam, sviedri noskaloti, uzvārīta tēja un rezultāts ierakstīts annālēs, tad var redzēt, ka mēneša laikā nomestas veselas divas minūtes. Divas minūtes, tātad pirms mēneša tai mirklī es vēl biju metrus 400 pirms tās strīpas, pie kuras rimos šodien. Gandarījums, ko vēl piebilst :)

Nedaudz vēl par veselību. Ziemā neskrienu. Te ir simtiem atrunu: - Auksts, tumšs, manas takas vai nu ledū, vai aizputinātas, vai ar ķīmiju atkausētā šļurā līdz ceļiem. Ziemas vidū jūtu, krustos krika iemetusies, cituziem virs lāpstiņas. Bet tikko pavasarī atsāku, tā visas krikas pazūd, galvā un locekļos iemājo vieglums. Pasaka, ne dzīve!

Vērojums dzīvajā

Sestdiena. Maršrutnieks. Meiča aizgūtnēm telefona ... nē, patiešām, visu pagaro ceļu. Situācija parasta, pierasta, sarunai bezjēga sekot, jo tajā nekā nav, sorry, manuprāt, nekā nav. Šī nu ir lieta, kas man laikam šajā saulē paliks neizdibināma :)

Labi, pensionāres sēž uz piemājas soliņiem, divas, trīs, - četrām jau ir pagrūti savstarpēji līdzi izsekot un vēl tikt pie vārda. Un aiziet, manā ģimenē, tavā ģimenē, pirms kara, pēc kara, re, kaimiņš aiziet, nu, tāds jauks un pieklājīgs (jeb otrādi, pļēgurs vai pat jāklis) ... Laiks izzūd, šo procesu var nojaukt tikai spējš negaiss ar krusu.

Jaunākām sievietēm uz soliņiem sēdēt nav laika, jārisina problēmas, jāgana džeki, vīri, bērni un cita dzīvā radība. Bet tādēļ talkā nāk mobilie sakari. Ja viena brauc mikriņā, tad vismaz pusstunda brīva laika garantēts. Otra trubas tanī galā varbūt iet pa ielu, ķemmē bodes, mirkst vannā vai vairs nemirkst, žāvējot nagus. Un aiziet, manā ģimenē, tavā ģimenē, pirms kara, pēc kara, re, draudzene šķiras, a bērns viņai prasa ..., es gan vēl nešķiros, bet savējam uz to stingrāko pieteicu ... Visiem kauliņi tiek nomazgāti balti. Laikam sarunas temati nav tik būtiski, cik pati iespēja izrunāties. Vitāli svarīga iespēja, kas, acīmredzot, katrā ziņā nomierina.

Kaut kur lasīju skaidrojumu, ka tā ir iedibināts no dabas. Kamēr vīrieši pilnīgi klusējot lenca mamutu, ar žestiem rādot, kur nu kuram kopīgā mērķa labad pozīcija jāieņem, sievieši alā pie ugunskura nekādu klusumu necieta. Un aiziet, mans mednieks, tavs mednieks, mani bērni, tavi bērni, ziema, vasara, pirms kara, pēc kara ...

Jā, kāpēc es to tik dikti izvēršu? Tāpēc, ka mūsu mikriņā meičai katrs teikums iesākās ar - "kāroče". Tieši tā, ar garo "ā" :)

Nacionālais jautājums tepat kāpnēs

Kopš atkal esmu Latvijā, man pašam sev šķiet visai amizanti mazliet (kā atrast piemērotu vārdu) paeksperimentēt ar kāpņutelpas kaimiņiem. Es viņus sveicinu. Tu pretimkāpējam tādējādi rādi, ka esi pozitīvi, attiecībā uz līdzcilvēkiem lojāli noskaņots, ka tavi nodomi ir tīri un tu piederi pie zināmas ļautiņu kopas, kura dzīvo zem viena daudzdzīvokļu mājas jumta. Lai arī neesat pazīstami.

Eiropā tā ir norma. Tur cilvēkam ir būtiski svarīgi pozicionēt sevi kā adekvātu sabiedrības locekli. Šeit ne visai, jo sevišķi, ja nedzīvo laukos vai subjektu nepazīsti personīgi. Šeit tas liekās kaut kā dīvaini vai pat aizdomīgi. Visvieglāk ar pirmo šoku tiek galā vienā valodā runājošie. Tātad, ja es saku "Labdien" un otram arī šī valoda nav sveša vai pat dzimtā, saņemu pretī tādu pašu "Labdien". Turpmāk varu sagaidīt, ka šis kaimiņš mani pasveicinās pirmais arī tad, ja nākšu pretī aizsapņojies. Tik tālu viss tā kā būtu gludi.

Variants number two. Zinu populārākos sasveicināšanās vārdiņus: - "Hi", "Hello", "Guten Tag", "Bonjour" ... Man nav grūti citā valodā dzīvojošu pasveicināt ar vārdu "Zdrasķje". Kad "strāvas sitiens" pārciests, tas tiek pieņemts uz "urrā". Kaimiņu būšana iedibināta.

Variants number three. Kas notiek, ja es, auša, pateikšu "Labdien" kādam, kurš šo valodu nepieņem? Viņš atbildēs, par to nav runas. Viņš saprot, ka tiek sveicināts. Bet saņemšu pretī - "Zdrasķje". Tātad sasveicināšanās šinī valstī un manā valodā tiek noignorēta. Kāpēc? Nezinu! Droši vien gaida iepriekšējos laikus, "tautu draudzību" "mātes" valodā vai radio ziņas à la Ю́рий Бори́сович Левита́н. Un te jau manī uzdīgst problēma. Atmiņā uzjundī visa tā mutīgo autoru un komentētāju plosīšanās info telpā pirms vēlēšanām vai referendumiem. Lielšovinisms, koloniālisms, impērisms, mazo tautu kompleksi, pašnoteikšanās utt.

Bet tad es pēkšņi atceros, ko vidusmēra eiropietim nozīmē musulmaņu vai melnādaino labākas dzīves meklējumi. Labas audzināšanas, politkorektuma, tolerances un ... baiļu kokteilis pāri visam. Ka, piemēram, tajā pašā Flandrijā franciski uzrunātais pārdevējs laipno smaidu nomainīs pret pārgudru stīvumu, bet nākošajam angliski runājošam uzsmaidīs atkal. Ka mazās Luksemburgas franču pierobežā nav jēgas sprēgāt vāciski vai vācu pierobežā franciski, turpat kādā ciematiņā labāk sprēgāt luksemburgiski, bet būvlaukumā vēlams portugāliski. Ka Spānijas ziemeļos runīgs basks man, tūristam, pilnā galvā stāsta par atdalīšanos ne vēlāk kā rīt uz pēcpusdienu. Vēl senāk padomju laikos atceros tās nievājošās anekdotes, ko Abhāzijā stāstīja par gruzīniem. Ar ko tas beidzās, - tagad zinām.

Varbūt man nevajag eksperimentēt ar kaimiņiem? Varbūt es pats neesmu gatavs saviem eksperimentiem? Jautājumi retoriski, "tā sacīt, jāsaka" :-Q