Ir 10.6.18. Bet man kausa izcīņa sākās jau pirms nedēļas, kad draudzības spēlē tikās Brazīlija un Horvātija. Pa četriem gadiem nekas nav mainījies. "Slimoju" par brazīļiem un par Neymar Jr. jo īpaši.
Manu favorītu februāra beigās piemeklēja nelaime. Spēles laikā kaut kas pēdā ieplīsa,
- sekoja operācija, ģipsis, kruķi,
rehabilitācija un atgriešanās laukumā tikai tagad - jūnija sākumā. Spēlē iesaistījās 2. puslaikā, bet jau 69. minūtē visiem faniem tika apliecināts, ka aizsargus apspēlēt nav aizmirsies un ietriekt bumbu vārtos arī ne.
Pēc trīs mēnešu pacietīgas gaidīšanas ar lielu gandarījumu desmitiem reižu tinu atpakaļ un pārbaudu, vai tiešām dažos kvadrātmetros iespējams pretinieku tā "apčakarēt" :) Iespējams, - ja to dara Neymar :)
Labi, - domāju. Pēc nedēļas, t. i. šodien, draudzības spēlē ar Austriju, redzēsim, vai tā nebija nejaušība. Un ko mēs redzam:
Nabaga aizsargs tik ļoti apjūk, ka vienkārši atkrīt uz pakaļas. Man trūkst vārdu :)
Es nevaru teikt, ka ļoti sekotu citu futbola virtuozu gaitām. Es vienkārši dzīvoju ar pārliecību, ka Neymar šobrīd ir vienīgais pasaulē, kurš kaut ko tamlīdzīgu pieprot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru