Kāpēc futbols ... VII

Astotdaļfināli beigušies. Pāris dienu pārdomām. Ja ņem tā tīri formāli, tad nekādu jaunu pārsteigumu šajā fāzē "navaid", jo sacensības turpina visi grupu uzvarētāji. Bet statistika iezīmē dažas likumsakarības. Uzkrītoši ir tas , ka no 8 spēlēm tikai 3 beidzās pamatlaikā - NED, COL, FRA. Tas liecina vai nu par līdzīgiem spēkiem, vai par piesardzību. 7 uzvarētājas atklāja rezultātu, tikai NED izdevās vinnēt kā iedzinējai. Tikai 2 uzvarētājas pretinieka vārtus atslēdza pirmajā puslaikā - BRA, COL. Pārējās otrajā puslaikā un papildlaikā. Tas atkal liecina par to, ka, kamēr ūdens mutē nesmeļas, vairums komandu riskēt nevēlas. Ir arī otrs skaidrojums. Kamēr pretinieks nav paguris, tas aizsargājas puslīdz bez kļūdām.

Man nekad nav patikusi prognozēšana. Vienmēr atceros to censoni, kurš skaļi izpaudās, visu mūžu "skaitļojot" kārtējo pasaules galu, bet beigās laikam pašam kaut kas samisējās ar dalību šajos medību laukos. Pasaulei, kura spītīgi turpināja eksistēt, tobrīd palika vieglāk.
Tāpat ir ar futbolu. Miljoniem ļautiņu mēģina saskatīt kādā no pretendentēm to zelta stīgu, kas jau šobrīd spēlē paspīd un kas ļaus tai vinnēt kausu. Vieglāk ir tiem, kas tic tikai savai komandai un bez jebkādām ierunām. Bezierunu mīlestība. 7/8 no pārējiem "stratēģiem" kļūdīsies.
Viens no rādītājiem varētu būt komandu iesistspēja. Tātad,

NED - 12

COL - 11

GER - 9

BRA - 8

FRA - 8

ARG - 6

BEL - 6

CRC - 5

Ja spēlētāju griezumā, atmetot vienu vārtu guvējus (vienu vārtu guvējiem tiek inkriminēti tikai gadījuma sakari ar pretinieka vārtiem).

James Rodríguez COL - 5

Neymar BRA, Thomas Müller GER, Lionel Messi ARG - 4

Arjen Robben NED, Robin van Persie NED, Karim Benzema FRA - 3

Memphis Depay NED, Jackson Martínez COL, Bryan Ruiz CRC - 2

Sanāk, ka NED komandā ir 3 veči, kas prot iesist, COL komandā 2, bet BRA, GER, ARG, FRA, CRC - pa vienam. BEL savdabība ir tanī, ka starp 6 vārtu autoriem neviens neatkārtojas :)

Psiholoģiski vieglāk ir tiem, kas izkrīt. Kādu brīdi pasāp pēdējais zaudējums, kāds beidz karjeru, kāds atkāpjas, kādu patriec. Un dzīvo tālāk. Bet stundām un dienām gaidīt nākošo spēli, slēpties no radiem - draugiem, "padomdevējiem", kritikas un paģērošā pūļa. Nezin, kā cilvēks to var izturēt. Šis nav sporta veids,  par kuru interesējas tikai ģimene, treneri un federācijas birokrāti. Šis ir sporta karalis, kura dēļ aizkaitinātu fanu tūkstoši demolē pilsētas un viens otra interfaces. Pat dažu labu nomaitā pa burzmu.
Pasen skatījos filmu par dažiem futbola faniem, kuri dodās no viena Eiropas gala uz otru, lai būtu klāt karsti mīļotā kluba kārtējā spēlē. Bija parādīti dažādi mazprātīgi piedzīvojumi. Bet tad viņi sastapa meiteni un viņas ģimeni, kuri bēga no īsta kara Balkānos ... Vienvārdsakot, filmas autori kinoskatītājam mēģināja ielāgot, ka ir reālas cilvēku traģēdijas un virtuālas (t.i. traģēdijas ap un iekš futbola).
Par to bija kino. Daudz domāju. Neko neizdomāju. Tikai to, ka cilvēks parasti ar savu "reālo" dzīvi ir stipri nemierā, tāpēc izmisīgi meklē iespējas no tās atslēgties, apdullināties, ienirt atkarībās, kaut kādos hobijos.
Futbols ir viena no šādām iespējām.

... piekusu ...

14.07.14. būs sevišķi interesanti šo "loģikas caureju" pārlasīt,
bet liels kauns nav sagaidāms, jo prognozējis neko neesmu :)))