Kāpēc futbols ... V

Šodien sākas astotdaļfināls. Iespaidi par BRA-CMR 4:1 jau apauguši ar sūnu. Bet tomēr. Spēle, kas brazīļiem bija kā formalitāte. Laikam jau kaut kādi teorētiski varianti pastāvēja, ka favorīti varēja palikt otrajā vietā grupā. Tad būtu bijis jāpagrūž pēdējā spēlē ar nosacījumu, ka Meksika vinnē horvātus tā, kā arī vinnēja. Jā, bet kāpēc gan lai pagrūztu, ja spēlē savās mājās, savas publikas priekšā, ja komandas sportiskā forma un gūtu vārtu garša jāuztur svaiga.

Atgriežoties pie rakstītā par iepriekšējo spēli, kad bumba vārtos nelīda. Lūk, toties šajā spēlē bumba vārtos "līda" pavisam paklausīgi. Vārtu momentu bija vēl vairāk kā golu, - jocīgi būtu, ja otrādāk :)))
Es varu tikai minēt par uzdevumiem, ko treneris Scolari  šajā spēlē "sprauda" saviem spēlētājiem. Varbūt sadarbības slīpēšana uzbrukumā, varbūt ticības stiprināšana saviem spēkiem. Nav svarīgi. Brazīļi nospēlēja skaisti. Neymar no centrējuma uz vārtu priekšu vienkārši pielika kāju un novirzīja bumbu tālajā stūrī. Tas bija gana tuvu vārtiem ar pilnīgi nenosakāmu bumbas virzienu, ka vārtsargs paspēja tikai rokas pastiept uz priekšu kā lūgšanā. Pēc tam bija Neymar mauciens no gaisa. Žēl, tieši pa vidu vārtiem un tieši virsū vārtsargam.
Otrs brazīļu gols bija izcils. Situācija nevainīga. Neymar saņem bumbu pie sodlaukuma līnijas un dodas uz vidu. Tempā. Atvēzējas, aizsargs krīt priekšā, bet sitiens seko zem izstieptās aizsarga kājas, kas arī vārtsargam izrādās pretgaitā.
Tad seko brazīļu kombinācija sodlaukumā, ko mēdz saukt par izspēli līdz vārtu līnijai. Tomēr Hulk tik izveicīgs nav un sapinas.
Un atkal centrējums uz vārtu priekšu, šoreiz uzbrukuma smailē Fred - ar galvu. Spēle "nokārtota" - izlemj brazīļu treneris un Neymar var doties uz maiņu. Vēl iesit Fernandinho, kurš saspēles rezultātā sodlaukumā izvirzās sitiena pozīcijā, līdz ar to publikai pierādot, ka komanda prot iesist arī bez līdera.